Šoreiz stāsts nav par tēviem šā vārda tradicionālā nozīmē, bet gan par buļļiem, kuru augstvērtīgais ģenētiskais materiāls jeb sperma nodrošina Latvijas liellopu ganāmpulku kvalitāti
Pirms 25 gadiem, 1997. gada vasarā, 19 valsts akciju sabiedrības Siguldas Ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija darbinieki izveidoja privāto akciju sabiedrību ar tādu pašu nosaukumu. Tā kā stacija dibināta tālajā 1957. gadā, šogad tās darbinieki nosvinēja uzņēmuma 65 gadu jubileju.
Pašlaik uzņēmumam ir ap 150 akcionāru. Bijušie un pašreizējie darbinieki, arī zemnieki un ganāmpulku īpašnieki. Par akcionāru gan var kļūt ikviens, jo akcijas tiek kotētas biržā un, kā saka valdes priekšsēdētājs Nils Ivars Feodorovs, uzņēmuma vērtība, tātad arī akciju cena pēdējā laikā augot. Šī gan neesot nozare, kurā peļņu iespējams gūt tūlīt. Ciltslietas prasot laiku un pacietību. Tomēr, mainoties un pilnveidojoties tehnoloģijām, pieaug gan izpratne, gan interese par to.
Kā tikt pie labas govs?
Protams, ierindas pircējus veikalos uztrauc citi jautājumi. Kā tikt pie laba, pēc iespējas lētāka piena vai piena produktiem? Savukārt liellopu ganāmpulku īpašniekus interesē, kā tikt pie labas govs, no kuras var izslaukt vismaz 10 vai 12 tūkstošus litru gadā. Patiesībā abi jautājumi savā starpā ir cieši saistīti.
Kādreiz latvieši savas gotiņas veda pie buļļiem. Arī gandrīz vai katrā kolhozā un sovhozā bija buļļi. Līdz 1957. gadā Latvijā izveidoja mājdzīvnieku apsēklošanas stacijas, pavisam tādu bija ap 15.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.