Superbaktērijas draudi • IR.lv

Superbaktērijas draudi

1
Evelīna Beire. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
Anda Burve-Rozīte

Ģimenes ārste Evelīna Beire vēlas panākt, lai ārsti un pacienti izprot antibiotiku riskus un nelieto šīs zāles par daudz

Pusdienām nav laika! Evelīna Beire, ģimenes ārste no Jelgavas novada, atrod vienīgo brīvo spraugu darbu grafikā: svētdienas vakarpusē. Viņa ir priecīga, ka var stāstīt par nepieciešamību ierobežot antibiotiku lietošanu Latvijā. Pasaulē par to veselības jomas speciālisti sabiedrībai katru gadu atgādina novembrī, Pasaules Antibiotiku nedēļā — laikā, kad Latvijā svin valsts svētkus.

Daktere sirsnīgi smejas, izdzirdējusi manu salīdzinājumu: ja antibiotikas cilvēce lieto par daudz, pret tām rezistentie jeb izturīgie mikroorganismi ir kā nindzjas, kas uztrenē «muskuļus» un klimst sabiedrībā, it īpaši slimnīcu vidē, nereaģēdami uz zālēm un nokaudami ar tiem piesārņoto cilvēku organismus. Viņa uzreiz atgādina, ka komisks ir tikai salīdzinājums. Realitāte — skarba. Katru gadu Eiropas Savienībā un Eiropas ekonomiskās zonas valstīs (EEZ) mirst 33 tūkstoši cilvēku, kuru nāvi izraisījušas infekcijas, kas saistītas ar iepriekš minētajiem nindzjām jeb mikroorganismiem, kuri nepadodas antibiotikām, — cilvēku nav iespējams izārstēt. Vienkāršiem vārdiem — jo vairāk antibiotiku lietojam un jo vairāk to ir mūsu vidē, piemēram, ar dzīvnieku un augu pasaules starpniecību, jo lielāks risks izveidoties superbaktērijām, kas antibiotiku terapiju nokrata kā ūdeni un sagrauj cilvēka organismu. Vislielākais risks tikt pie šādām superbaktērijām ir slimnīcās, bet tas iespējams arī citur. Jūs teiksit — nu kā, vajag tikai dezinficēt! Taču visu dezinficēt nav iespējams. Piemēram, elpināšanas sistēmās ir mehānisma daļas, kuras nav iespējams dezinficēt tā, ka vari būt absolūti drošs — superbaktērija tur nepaslēpās.

Kāpēc par to runājam tieši tagad? Novembra nogalē Zāļu valsts aģentūra (ZVA) nāca klajā ar ziņu, ka Latvijā antibiotiku lietošanai ir tendence pieaugt. Pagājušajā gadā 12 no viena tūkstoša Latvijas iedzīvotāju dienā lietojuši vienu antibiotiku devu. Ir arī labās ziņas: 2021. gadā slimnīcās esam patērējuši par 23% mazāk antibiotiku nekā 2020. gadā, mums ir trīspadsmitais zemākais rādītājs EEZ. Arī ambulatorajā sektorā pagājušajā gadā antibiotiku lietošanā esam zemā vietā — astotie EEZ, kas tās lieto vismazāk. Turklāt pārsvarā patērējam tā sauktās pirmās un otrās izvēles antibiotikas, kas nozīmē mazāk graujošu ietekmi uz organismu (par to tālāk). Kritizējot pārlieku antibiotiku lietošanu, vienlaikus svarīgi pateikt: bakteriālu infekciju gadījumos antibiotiku lietošana ir ārkārtīgi nozīmīga un glābj dzīvības.

Ģimenes ārste Beire ir viena no ārstiem, kas izstrādā vadlīnijas, lai no 2023. gada Latvijā samazinātu antibiotiku lietošanu — šī izskaidrošanas kampaņa skars gan ārstus, gan pacientus. Īpaši nozīmīgi tas ir bērnu veselības aprūpē.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu