CVK priekšsēdētājas amatam ir izvirzīta bijusī Pasaules Brīvo latviešu apvienības vadītāja Kristīne Saulīte. Juridiskā komisija pārrunāja Saulītes līdzšinējo darba pieredzi, kā arī redzējumu par CVK turpmāko attīstību un dialoga stiprināšanu ar sabiedrību.
Deputāti lēma atbalstīt Saulītes kandidatūru CVK priekšsēdētājas amatam.
Galīgais lēmums būs jāpieņem Saeimas deputātu balsojumā plenārsēdē. Domājams, ka par jauno CVK sastāvu balsos nākamnedēļ.
Tāpat Juridiskā komisija sēdē uzklausīja un lēma CVK locekļu amatam atbalstīt frakciju izvirzītos kandidātus – Aldi Austeru, Ringoldu Balodi, Dzintru Kusiņu, Ritvaru Eglāju, Katarinu Ogorodņiku, Sanitu Stelpi-Segliņu un Baibu Veisu.
"Būtiski, lai Centrālajā vēlēšanu komisijā būtu cilvēki, kas pārstāv dažādus uzskatus un kurus virzījušas dažādas partijas," paziņojumā medijiem citēts Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
CVK skārusi virkne nebūšanu
Pēdējā laikā ar Centrālās vēlēšanu komisijas vārdu saistās dažādas nebūšanas. Pret iepriekšējo, nu jau bijušo komisijas vadītāju Kristīni Bērziņu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sācis izmeklēšanu. Kādā komisijas iepirkumā kopā ar vēlēšanu IT risinājumu ilggadējo nodrošinātāju SIA "SOAAR" saskatīta arī krāpšana un dokumentu viltošana. Otra puse to noliedz.
Tāpat jau vairākus gadus CVK darbu raksturo arī naudas un darbinieku trūkums. Sarunas par to nav veicinājis arī fakts, ka Finanšu ministrija atrodas pāri ielai no CVK biroja. Pirms 14. Saeimas vēlēšanām tām trūkstošo finansējumu vēlēšanu sarīkošanai piešķīra no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Tas raisījis ironiskas piezīmes, ka vēlēšanām Latvijā gatavojas gluži kā dabas katastrofām.
Zinot šo problemātiku, valdošās koalīcijas frakciju virzītā nākamā CVK vadības kandidāte Kristīne Saulīte solīja likt lietā savu vadības pieredzi: "Esmu profesionāla vadītāja. Esmu specializējusies uz kompāniju, uzņēmumu sakārtošanu. Es neizjaucu lietas. Manuprāt, ļoti svarīgi saprast vērtības, institucionālās atmiņas. Es noteikti esmu komandas cilvēks, jo viens pats arī ar visu labāko gribu var noteikt toni, kā strādāt, bet tālāk noteikti vajadzīga komanda."
Atbildot uz deputātu jautājumu, vai Saulīte zina, kāds ir CVK priekšsēdētāja atalgojums, viņa atklāja, ka līdz šim par to nav interesējusies.
Centrālās vēlēšanu komisijas ieilgušās problēmas raksturo arī fakts, ka komisija neuzņemas nodrošināt pašvaldību vietējo referendumu norisi. To pērn pēc cītīgām debatēm pieņēma Saeima. Šo projektu pašlaik nevar realizēt, jo Centrālajā vēlēšanu komisijā nodarbināti tikai divi informācijas tehnoloģiju speciālisti, bet vajadzētu vēl četrus. Trūkst arī tehnisko resursu.
Lielākā darba pieredze izvirzīto kandidātu vidus ir līdzšinējam CVK sekretāram Ritvaram Eglājam, kurš CVK strādā jau desmito gadu. Viņš neslēpa, ka iestādes lielākā problēma ir cilvēkresursu trūkums un finanses, lai to atrisinātu.
Arī citi kandidāti vērtēja, ka jaunajā darbā būšot ne mazums pārbaudījumu.
Iekļaut lielākā institūcijā?
Vēlēšanu komisija ir maza un neatkarīga iestāde, taču ilgstošā atrašanās lūdzēja lomā raisījusi jautājumu, vai tās darbu uzlabotu iekļaušana kādā lielākā institūcijā. Iespējams, Iekšlietu vai Tieslietu ministrijā vai Saeimā. Izskanējis, ka nobalsošanai nepieciešamo informācijas tehnoloģiju uzturēšanu varētu uzņemties Valsts reģionālās attīstības aģentūra.
Ilggadējais CVK sekretārs Ritvars Eglājs CVK institucionālās piederības iespējamās versijas vērtēja šādi: "Nebūtu vēlams, ja Centrālā vēlēšanu komisija būtu kādā vietā, kas būtu politiski ietekmējama vai tā izskatītos. Nebūtu labi, ja Centrālā vēlēšanu komisija būtu kādas ministrijas vai, piemēram, Valsts kancelejas paspārnē. Komisija varētu palikt kā šaura iestāde, kas nodarbojas ar vēlēšanu rīkošanu un vēlēšanu politikas lietām.
Savukārt atbalsta funkcijas, kā IT risinājumus un sistēmas, varētu apkalpot arī kāda cita iestāde.
Savukārt par iespējamu saistīšanos ar Saeimu būtu jāizvērtē pēc lietderības."
Pašlaik vēl grūti prognozēt, kā CVK darbs ieskriesies pēc jaunā sastāva apstiprināšanas, bet Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir jau pēc pusotra gada. Jau jāizsludina tām nepieciešamie iepirkumi.
Iztaujājot kandidātus, deputāti arī interesējas, vai Latvijā varētu tikt ieviesta elektroniskā balsošana. Amata pretendenti to vērtēja piesardzīgi.
KONTEKSTS:
Likums "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" nosaka, ka Saeima ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc sanākšanas izveido Centrālo vēlēšanu komisiju kā pastāvīgi darbojošos valsts institūciju.
Saskaņā ar likumu CVK sastāvā ir deviņi locekļi. Priekšsēdētāju un septiņus vēlēšanu komisijas locekļus ievēlē Saeima, bet vienu locekli – Augstākā tiesa savā plēnumā no tiesnešu vidus.
