Topošajai nacionālajai akustiskajai koncertzālei izraudzīts nosaukums – Rīgas Filharmonija. Tam jākļūst par starptautiski pazīstamu zīmolu – līdzīgi kā Parīzes vai Berlīnes filharmonijai. Tā, izsludinot Rīgas Filharmonijas metu konkursu, šodien pauda Rīgas mērs Mārtiņš Staķis: "Es esmu īpaši gandarīts par divām lietām. Pirmā ir tā, ka ir izvēlēta šī pieeja, kas šobrīd ir īpaši populāra Eiropā un arī citur pasaulē, – ka tiek būvēta nevis jauna ēka, bet tiek dota jauna elpa kādai būvei, kas jau ir eksistējusi un varbūt jau savu dzīvi nokalpojusi. Tiek uzskatīts, ka šāds risinājums ir ne tikai ilgtspējīgāks, bet arī izmaksu un laika ziņā efektīvāks."
Rīgas Filharmonija būs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Latvijas Radio kora un Latvijas Radio bigbenda, kā arī VSIA "Latvijas Koncerti" pastāvīgā mājvieta.
Konkurss norisināsies divās kārtās
Konkursa 1. kārtas sasniedzamais mērķis ir izvēlēties sešus metus, kuru autori žūrijas komisijas vērtējumā ir iesnieguši labāko Rīgas Filharmonijas funkcionālo un arhitektonisko risinājumu Rīgas vēsturiskā centra pilsētvidē, lai konkursa otrajā kārtā attīstītu iesniegto metu piedāvājumu augstākā detalizācijas pakāpē. Pirmajā kārtā žūrija vērtē pilsētvides, pārbūves un funkcionālo konceptu. Līdz konkursa otrās kārtas rezultātu paziņošanai tiek saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte.
Konkursa otrās kārtas sasniedzamais mērķis – noteikt konkursa uzvarētājus, kurus aicinās uz sarunu procedūru. Meti jāiesniedz 18 nedēļu laikā pēc uzaicinājuma dalībai konkursa otrajā kārtā.
Nolikums un projektēšanas programma latviešu un angļu valodā būs pieejama elektronisko iepirkumu sistēmā un konkursa mājaslapā.
Meti jāiesniedz Latvijas Arhitektu savienībā (Torņa ielā 11, Rīgā ) līdz 2023. gada 10. maija plkst. 17.00.
Godalgu fonds
Atlīdzības apmērs par dalību konkursa otrajā kārtā ir 30 000 eiro katram no 6 metu iesniedzējiem. Ja konkursa otrajā kārtā iesniegt metus tiek uzaicināti mazāk nekā 6 dalībnieki, žūrijas komisijai ir tiesības kopējo paredzēto atlīdzības apmēru sadalīt otrās kārtas konkursa dalībniekiem vienlīdzīgās daļās. Konkursa otrās kārtas godalgu fonds ir 60 000 eiro: 1. vietas (uzvarētāja) godalga ir 30 000 eiro; 2. vietas godalga – 20 000 eiro; 3. vietas godalga – 10 000 eiro.
Metu konkursa žūrija
Metu konkursa žūrijā ir 11 žūrijas locekļi, tostarp četri ārvalstu jomas speciālisti: Pēteris Ratas, arhitekts, Rīgas pilsētas arhitektu dienesta vadītājs; Juris Dambis, arhitekts, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis; Liene Griezīte, arhitekte, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve; Indra Purs, ainavu arhitekte, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas valdes locekle; Guntars Ķirsis, VSIA "Latvijas Koncerti" valdes loceklis; Rolandas Palekas, arhitekts, Lietuvas Arhitektu savienības pārstāvis; Katrin Koov, arhitekte, Igaunijas Arhitektu savienības pārstāve; Deivids Kuks (David Cook), arhitekts, Vācijas Arhitektu asociācijas BDA biedrs, RIBA pārstāvis; Aivar Mäe, diriģents, menedžeris, Igaunija; Indra Lūkina, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore. Žūrijas komisijas priekšsēdētājs ir Gatis Didrihsons, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības padomes loceklis, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis, Kultūras ministrijas nozīmētais pārstāvis. Juris Poga – žūrijas komisijas rezerves loceklis, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības prezidents, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis.
Projektēšanas izmaksas
Maksimālā līguma summa, ko Rīgas dome ir paredzējusi Rīgas Filharmonijas projektēšanai un autoruzraudzībai (neieskaitot būvuzraudzības izmaksas), ir 3 511 209 eiro. Paredzams, ka līgums par projektēšanu un autoruzraudzību tiks noslēgts 2023. gada nogalē.
KONTEKSTS:
Jautājums par to, ka akustiskā koncertzāle Rīgai ir akūti nepieciešama, ir bijis aktuāls kopš 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigām. 2020. gadā Latvijas Arhitektu savienība, atsaucoties uz Kultūras ministrijas aicinājumu, veica jaunu izpēti par koncertzāles projekta īstenošanai piemērotu vietu, veicot padziļinātu izpēti vairākos posmos. Bija identificētas 36 potenciālās vietas, no kurām par atbilstošāko bija izraudzīta Rīgas Kongresu nama teritorija.
2022. gada 8. martā Ministru kabinets apstiprināja kultūras ministra Naura Puntuļa un Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa kopīgi virzītu iniciatīvu – valstij sadarbībā ar Rīgas domi īstenot koncertzāles projektu Rīgas Kongresu nama vietā. 2022. gada 3. augustā Kultūras ministrija, Rīgas dome un SIA "Rīgas nami" (Rīgas Kongresu nama īpašnieks) parakstīja nodomu protokolu par Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta īstenošanu Rīgas Kongresu nama teritorijā, kā arī tam pieguļošajā teritorijā.
