Neilgi pirms Ziemassvētkiem klajā nāca režisores Dzintras Gekas grāmata Mātes Sibīrijā — gandrīz 600 lappušu garš, bagātīgi ilustrēts stāsts par latviešu mammām, kas izsūtījumā visiem spēkiem glāba savus bērnus. Gekas radošais ceļš kopā ar Sibīrijas bērniem ir kā bezgalīgais stāsts, kuram viņa pagaidām neredz gala
Dokumentālā kino režisore Dzintra Geka savulaik veidojusi filmas par izcilām latviešu kultūras personībām — māksliniekiem Kurtu Fridrihsonu un Ilmāru Blumbergu, arī par barikāžu laikā nošauto kinooperatoru Gvido Zvaigzni. Viņa izstāstījusi Vācijas bēgļu nometņu un latviešu trimdas gaitu stāstu aizkustinošajā filmā Dieva putniņi.
Tomēr kopš 2000. gada var teikt, ka Geka burtiski pieder pie Sibīrijas bērniem un izsūtīto latviešu likteņstāstiem. Līdz 2019. gadam regulāri devusies ekspedīcijās uz latviešu izsūtījuma vietām Sibīrijā, Krievijas Tālajos Austrumos un Ziemeļos, un Kazahstānā. Tapušas gandrīz 20 filmas un vairākas grāmatas, kas liecina par latviešu traģiskajiem zaudējumiem un neticamo izdzīvošanu izsūtījumā.
Kopā ar Dzintru Geku un fondu Sibīrijas bērni ekspedīcijās uz tālajām nekurienēm braukuši simtiem latviešu, kuri meklēja savu tuvinieku kapavietas, bijušās dzīvesvietas, Sibīrijā palikušos radiniekus vai bērnības draugus. Katru gadu viņi kopā mēroja tūkstošiem kilometru zemē, kas sagaida ar bezgala daudz atmiņu asarām, milzīgiem odu mākoņiem, dubļiem, bezceļiem un Krievijas drošības dienesta pārbaudēm.
Dzintra saka, ka ne jau odi un dubļi bijis grūtākais. «Kad kādā šausmīgā 17 stundu autobusa pārbraucienā atvainojos mūsu sirmgalvjiem, ka ir tik grūti, viņi iztaisnoja muguras kā alvas zaldātiņi un atbildēja: mūsu tēviem un mātēm bija daudz grūtāk.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.