Pirmais izdevums par Latvijas Universitātes Botāniskā dārza augu mājām nāca klajā jau 1937. gadā, bet simt gadu laikā notikušas ļoti lielas izmaiņas saistībā ar ikviena botāniskā dārza misiju gan Latvijā, gan visā pasaulē.
Jau pirms simt gadiem definēts, ka “Botāniskā dārza uzdevums – kalpot universitātes pedagoģiskām vajadzībām un pētniecībām. Veicina arī botānisku zināšanu izplatīšanu tautā, darot zināmu augu mājas un grupas zināmas plašākām aprindām”.
Jāatjauno liepu aleja un Palmu māja
Lai arī pašlaik neesam tālu no šīs patiesības, gadsimta gaitā notikušas ļoti lielas izmaiņas. Mūsdienās botānisko dārzu misija papildus nozīmē arī nodrošināt un sekmēt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, veidojot augu kolekcijas eksitu – ārpus to dabīgajām augšanas vietām nodrošināt kolekcijas pētniecībai, izglītībai, arīdzan plašākas publikas izglītošanai. Kā bonuss ir dažādi pasākumi un unikāla, zaļa vieta pilsētvidē.
Lai arī misijas ir līdzīgas, LU Botāniskais dārzs neizjūt konkurenci ar daudz lielāko Nacionālo botānisko dārzu Salaspilī, bet drīzāk šie dārzi papildina viens otru. Katrā botāniskajā ir savas aktualitātes un unikālie aspekti, mēs, piemēram, ļoti lepojamies ar savu palmu māju, kura jau kļuvusi par ikonu.
Mēs pat Tartu Universitātes Botāniskā dārza palmu māju par diviem metriem pārsitam! Viņiem ir 22 metrus, mums – 24 metrus augsta. Katrā botāniskajā dārzā ir kāda rozīnīte, piemēram, mēs ļoti lepojamies arī ar savu brīvdabas rododendru un zemstikla rododendru kolekciju.
Diemžēl nekas nav mūžīgs, tāpēc patlaban viens no LU Botāniskā dārza uzdevumiem ir aizstāt bojā gājušos un vētrās nolauztos kokus. Pēdējais kritiskais notikums bija 2021. gada janvāris, kad vētrā nolūza astoņi lieli koki liepu alejā no dienesta vārtiem uz Palmu māju. Vairāk nekā 200 gadus vecās alejas sakopšanā palīdzējuši Madara Cosmetics ziedojumi.
Viens no botāniskā dārza aktuālākajiem jautājumiem – ko likt bojā gājušo koku vietā. Protams, domājam arī par jauniem stādiem. Kas attiecas uz pārējo dārza infrastruktūru, investīcijas prasīs Palmu māja. Palmu mājas konstrukcija šādā formā pastāv kopš 1972. gada, pēdējais būtiskais uzlabojums bija 2003. – 2004. gadā, kad stiklu nomainīja ar polikarbonātu.
Palmu mājas attīstībā paredzēts saglabāt polikarbonāta sienas, bet jumtu veidot no stikla tā, lai sniegs nesakrātos, bet kustu un ūdens ieplūstu augu laistīšanai paredzētos baseinos. Paredzēta arī mūsdienīga aizvērtņu sistēma, lai lieki nezaudētu siltumu un īstenotu energoefektīvu, tai pašā laikā augiem optimālu ventilāciju un apsildi.
Prieks apmeklētājiem, zinātne un Volfšmita muižiņas nākotne
Pašlaik LU Botāniskā dārza apmeklētājus īpaši priecē krāšņi ziedošās acālijas. Savukārt vadības rūpju objekts ir arī tā teritorijā esošais Volfšmita muižas koka ēku ansamblis, kura sakārtošanai vajadzīgas lielas investīcijas. 1926. gadā muižiņu kopā ar 10 hektāru lielu zemes gabalu no alkoholisko dzērienu ražotāja Alberta Volfšmita mantiniekiem par 181 000 latiem nopirka Latvijas valdība, lai tās teritorijā iekārtotu LU Botānisko dārzu, izmantojot arī agrāko muižas īpašnieku Volfšmita un Stricka celtās oranžērijas un veidoto parku un augļu dārzus.
LU Botāniskajā dārzā varētu nodalīt divus kolekcijas tipus: ārā atrodas mūsu platumu grādiem piemērotie augi. Otrs tips ir siltumnīcās un augu mājās izveidotās kolekcijas. Kopējais augu taksonu jeb taksonomisko vienību skaits botāniskajā dārzā pārsniedz 5500.
LU Botāniskā dārza uzdevums vairāk saistīts ar sabiedrības izglītošanu, tomēr pastāvīgi risinās arī selekcijas darbs. Šobrīd notiek dāliju selekcijas darbs, kuru vada mūsu kolēģe Inese Melvace. Rododendru selekciju turpinās, bet to vairāk nodrošina Botāniskā dārza nodaļa – Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava Babīte, ar ko mēs ļoti lepojamies.
Ļoti būtiski, ka mūsu kolekcijas pieejamas plašai sabiedrībai, tai skaitā zinātniekiem, pētniekiem, studentus, skolēniem, lai viņus izglītotu par lielo augu daudzveidību. Organizējam ekskursijas, mācību kursus, piemēram, tūlīt atsāksies tālākizglītības kurss par telpaugu kopšanu – tas vienmēr ir ļoti populārs.
Gēnu banka izmirstošām sugām
Visu gadu darbojas sēklu apmaiņas sistēma gan Latvijas ietvaros, gan ar botāniskajiem dārziem un pētniecības iestādēm visā pasaulē.
Pētnieciskā, zinātniskā darbība šobrīd saistīta ar iepriekšējā gadā savākto datu apkopošanu. Tātad publikāciju rakstīšana, sēklu kataloģizēšana, sazināšanās ar citiem botāniskajiem dārziem un dendrārijiem. Tāpat botāniskais dārzs katru otro gadu izdod sēklu indeksu, kurā ir iekļautas arī pie mums savāktās taksonu sēklas un ar kurām mēs apmaināmies ar citiem botāniskajiem dārziem. Šajā sezonā 400 botāniskajiem dārziem izsūtīts 1500 sēklu paciņu! Tas ir būtiski: mēs dodam citiem, citi dod mums.
Tas arī ir viens no vēstījumiem, kādēļ botāniskie dārzi pastāv: esošās augu pasaules daudzveidības saglabāšana sava veida gēnu bankā. Klimats mainās, sugas izmirst, un mēs rūpējamies par potenciāli izmirstošajām sugām, to saglabāšanu vai tādām, kuru pastāvēšana ir apdraudēta klimata izmaiņu dēļ. Pasaulē lielākā un slavenākā gēnu banka atrodas arktiskajā Svalbārā, bet līdzīga funkcija ir arī katram botāniskajam dārzam katrā valstī un pilsētā.
Paralēli zinātnei zaļo augu nozīme skaidrojama ļoti vienkārši, jo zaļie augi pēc būtības ir tie, kuri, izmantojot saules gaisma enerģiju, ūdeni, caur saknēm uzņemtās vielas, ražo organisko masu, bet šajā procesā papildus izdalās skābeklis, kas nepieciešams visiem elpotājiem. No cilvēka puses tā var šķist savtīga attieksme, bet bez skābekļa mēs nevarēsim dzīvot.
Botāniskie dārzi – svarīga universitāšu sistēmas sastāvdaļa
Botāniskā dārza pirmsākumi saistāmi ar 1922. gadu, kad tā pirmā teritorija bija nepilns viens hektārs Dreiliņmuižā ar pamatojumu, ka topošajiem un esošajiem studentiem ir nepieciešama bāze, kur apgūt augu daudzveidību. Medicīnas, bioloģijas, citu fakultāšu studenti nāca un pētīja augu daudzveidību, bet ātri kļuva skaidrs, ka viens hektārs ir daudz par maz. Mūsu pašreizējā teritorija saistāma ar 1926. gadu.
Savukārt vēl pēc diviem gadiem tika ielikts pamatakmens augu mājai. Visā pasaulē ierasta prakse, ka pie universitātēm veidojas botāniskie dārzi. Mums joprojām šeit tiek realizēti studiju kursi par Latvijas augiem, augu pavairošanā, fizioloģijā, selekcijā. Vienā no Volfšmita muižas mājām ir augu bioloģijas laboratorija, kur studenti apgūst pamatus par pavairošanu in vitro, ar meristēmām jeb veidotājaudiem, tātad mikrodzinumi, sterili apstākļi, īpašs ekipējums, specifiskas zināšanas, reaģenti. To visu mēs šeit veicam un ceram attīstīt arī nākotnē!
Autors ir LU Botāniskā dārza direktors
Pagaidām nav neviena komentāra